Darbs pie datora— vai nav par daudz?

Posted on Posted in Digitālās tehnoloģijas, e-komercija

darbs_ofisā_pie_datoraTagad, kad arvien vairā ikdienas darbos tiek izmantotas dažādas tehnoloģijas un arī darba pienākumu veikšana pārcelta uz digitālo vidi, gan darbā, gan mājās daudz vairāk laika sanāk pavadīt pie datoriem un citām ierīcēm. Varētu teikt, ka pat visa darba diena paiet tikai pie datora. Daudzās profesijās tā ir ikdiena. Lai gan šāds risinājums efektivizē darbu un arī ļauj būt mobilam, jo bieži vien var strādāt no jebkuras vietas, šoreiz jautājums ir par tā visa ietekmi uz cilvēka veselību.

Vai drīz nevajadzēs brilles?

Te, kuri ikdienā daudzas stundas lieto datoru, pēc kāda laika sāk izjust diskomfortu un arī pamanīt kādus simptomus, kas liecina par acu veselības pasliktināšanos. Tā ir sausuma sajūta acīs, miglošanās, asarošana, sāpes acīs, acu nogurums. Acu ārsti ar šādām sūdzībām šajā datorizētajā laikmetā sastopas regulāri. Ja problēmas ignorē un turpina tāpat intensīvi strādāt ar datoru, tad var arī attapties situācija, kad ārstam nākas izrakstīt brilles, jo ir notikušas redzes izmaiņas.

Bet līdz tam var arī nenonākt, ja ikdienā ievēro atbilstošus paradumus darbam pie datora ekrāna. Attiecībā uz redzes un acu labsajūtu ir svarīgi regulāri ieviest acu atpūtināšanas pauzes, kad padarīt kaut ko citu, novērsties no datora ekrāna, veikt acu vingrinājumus. Tāpat noderes arī līdzekļi acu mitrināšanai un regulāra telpu vēdināšana.

Vienveidīga poza un sāpes kaulos, muskuļos

Sēžot pie datora, ķermenis ieņem vienu pozu, kuras laikā ir īpaša slodze uz konkrētām ķermeņa daļām — kakla zonu un jostasvietu, kā arī kājām. Tas rosina sāpes un sasprindzinājumu šajās ķermeņa daļās. Noteikti nav patīkami, ja sēžot pie datora, sāp mugura, pietūkst kājas, jo tām ir palēnināta apasiņošana. Gadās, ka apgrūtinātās asinsrites un šķidrumu cirkulācijas dēļ pat piepampst rokām pirkti un gredzeni sāk spiest.

Tie jau ir nopietni signāli, kas liek pievērsties savas veselības jautājumiem. Un arī meklēt tiem efektīvus risinājumus. Te arī jāsāk ar to, ka vajadzīgas regulāras izkustēšanās pauzes. Nevar pavadīt datorkrēslā vairākas stundas no vieta pat nepakustoties. Jāveido ieradums vismaz reizi pus stundā piecelties, izstaipīties, nedaudz pastaigāt. Noderēt var kādi masējoši rīki, ko var ierīkot darbavietā. Piemēram, krēslā ievietojams akupresūras paklājiņš, varbūt pēdu masāžas rīks, kas var stāvēt zem galda.

Vēl moderni tagad ir darbagaldi, kuriem var mainīt augstumu, piedāvājot strādāt ne tikai sēdus, bet arī stāvus.

Sekas — mazkustīgums, palielināts svars, nogurums

Mazkustīgums, svara pieaugums un nogurums ir tās lietas, kas dabiski nāk līdzi ikdienai pie datora. Un te var līdzēt gan disciplīna, kas neļauj pār mēru našķēties, regulāra telpu vēdināšana un ārpus darba laika īstenotas sportiskās aktivitātes. Ja to visu regulāri pielieto, tad iespējams ievērojami mazināt riskus svara pieaugumam un enerģijas zudumam. Te katram jāatrod sava kustību formula, jo katram der kaut kas cits. Kaut vai garas pastaigas, nav obligāti jādodas uz sporta klubu. Tad darba diena pie datora būs gan produktīvāka, gan patīkamāka.

Leave a Reply