Kas tad tas par jautājumu? Loģiski, ka rūpes par zīdaini ir mammas pienākums! Viņa pēc mazuļa piedzimšanas dodas dekrētā un kopj mazuli. Vai tā tiešām vienmēr ir? Tagad laiki mainās, mainās arī sabiedrības uzskati par to, kas būtu vai nebūtu jādara katram dzimumam.
Robeža starp vīriešu un sieviešu darbiem sāk izzust. Un tas ir tikai loģiski, jo, manuprāt, pienākumi jāveic tam, kuram tajā brīdī tas ir pa spēkam un arī izdevīgāk. Katra ģimene ir savādāka, situācijas ir dažādas. Un zināmas korekcijas šajā visā vieš arī karjera. Ne vienmēr pēc bērna piedzimšanas mamma var atļauties gadu un ilgāk palikt mājās. Varbūt vīram nav tik labi atalgots darbs, lai uzturētu ģimeni, varbūt vīram vispār šajā brīdi nav darba. Varbūt sievai ir veiksmīga karjera, kurā var attīstīties, ir laba alga.
Kāpēc gan iestigt stereotipos? Ja tas ir izdevīgāk, tad strādāt var arī mamma, bet tētis rūpēties par bērnu. Nav nekā tāda, ko vīrietis nevarētu paveikt.
Teiksiet, ka ar krūti pabarot bērnu gan viņš nevar. Jā, piena krūtīs viņam gan nav, bet ir taču tādi rīki kā piena pumpis, kas ļauj mammai iepriekš sagatavot piena krājumus, ko tētim būs tikai jāuzsilda vajadzīgajā temperatūrā, lai ar pudelīti pabarotu mazuli. Piena pumpis ir noderīgs, lai veidotu piena krājumus, tādejādi ļaujot mazulim mātes pienu saņemt ilgāk. Nav būtiski, kurš pieskata mazuli. Gadās arī, ka mammai pēc dažiem mēnešiem aptrūkstas piena, tad var izmantot izveidotos piena krājumus, kas saldētavā var droši stāvēt vairākus mēnešus.
Ikdiena ar mazu bērnu ir pa spēkam arī vīrietim, tikai viņam ir tas jāgrib. Jāsajūt savs mazulis, jāiemācās atpazīt viņa fiziskās un emocionālās vajadzības. Un vēl ļoti svarīgs faktors — mammai ir jāuzticas vīrietim, ka viņš tiks galā un sniegs mazulim vislabāko aprūpi. Ja tā nav, tad mammai nebūs miera, viņa būs stresā, nevarēs pievērsties darbam.
Ja tētis nejūtas pārliecināts, ka tiks galā un to tiešām nevēlas, tad var domāt par auklītes nolīgšanu. Protams, ka auklīte nav tas pats, kas miesīgie vecāki, bet tomēr tā būs uzticama un pieredzējusi aprūpes persona, kas ar atbildību izturēsies pret saviem pienākumiem, ļaujot vecākiem strādāt un nodrošināt ģimenes materiālo stabilitāti.
